Nike Riga Run 2014

Šogad Nike Riga Run pasākums tika organizēts 14. septembrī, kas vienlaicīgi bija arī Latvijas čepionāts 10km šosejas skrējienā. Kā parasti, dalībnieku skaits bija liels, lai gan pasākums bija reklamēts mazāk kā citus gadus. Tā kā tas arī ir labdarības pasākums, tad vienmēr ir pozitīvas sajūtas tajā piedaloties. Jāsaka gan, ka šogad diezgan maz tas tika tā pasniegts un ļoti maz par to atgādināts.

Personiski šīs sacensības gaidīju it īpaši, jo bija pārliecība, ka pēc 4 nedēļu eksperimenta, beidzot izskriešu 10km no 40 minūtēm. Godīgi sakot, būtu ļoti vīlies, ja to nebūtu izdarījis. Papildus tam, biju noskaidrojis, ka būs arī tempa turētāji no mana skriešanas kluba VSK Noskrien tieši uz mana mērķa tempu, kas noteikti visu padarīja daudz vieglāku. Vienīgās bažas bija par daudzajiem pagriezieniem un kalniņiem.

Pirms mana starta bija arī 5km starts, kur interesanti likās, ka bija jāveic divi 2,5km apļi, kas bija ļoti neizdevīgi ātrajiem skrējējiem, jo, skrienot otro apli, viņiem diezgan traucēja lielie iepalicēju bari. Protams, līderiem pa priekšu brauc velosipēdists, bet pārējie dabūja ložņāt starp tautas klases skrējēju simtiem.

Distancē

Pirms starta ielīdu pāris rindas aiz elites koridora, jo zināju no pagājušā gada, ka daudzi lien priekšā, kaut gan nemaz nav tik ātri skrējēji, tāpēc gribēju būt drošs, ka varu startēt un skriet uzreiz brīvi, nevis ložņājot starp citiem skrējējiem. Tempa turētāji bija divas rindas aiz manis.

Pēc izskriešanas no estrādes, uzreiz nonācu tempa turētāju grupā. Pēc pirmā kilometra bija skaidrs, ka tempa turētāji nedaudz pārcentušies ar tempu - 3:44. Līdzīgā tempā bija arī nākamie 2 km. Es gan par to biju sajūsmā, jo jutu, ka tādā tempā spētu turēt tempu, ja skrietu grupā un vēl aizvējā. 

Ap 3. km. Es ar 170. numuru un ierastais "pārinieks" ar 745. numuru

Diemžēl, pēc estrādes apļa izskriešanas, 4. kilometra sākumā tempa turētāji saprata savu kļūdu un strauji tempu samazināja, kas gan man un ierastajam līdzskrējējam nebija pa prātam, tāpēc drīz no grupas aizbēgām. Tālāk gan skriešana, protams, bija krietni grūtāka. Principā skrējām divatā, bet šoreiz lielākais darbs bija jāveic tieši man. 4. kilometrs, dēļ tempa raustīšanas, bija virs 4 minūtēm. Tālākajos pāris kilometros bija vairāki asi 90+ grādu pagriezieni un viens 180 grādu pagrieziens. Tas, protams, izsita no ritma, un, pēc 6. kilometra atzīmes, sāku just pagarumu kājās. 

Man par pārsteigumu tieši astotais kilometrs bija vislēnākais, jo kalniņi bija tikai priekšā. Lūzumu distancē nebija, tāpēc drīzāk to varu vērtēt kā savu kļūdu tempa izvēlē. Kalniņos jau atrāvos arī no sava līdzskrējēja, kurš gan finišēja 7 sekundes aiz manis, un sāku kāpināt tempu, lai iztērētu pēdējos spēkus uz beigām. Pēdējā kilometrā jau jutu, ka iekšā ir pietiekami daudz, lai sadzītu vēl vienu skrējēju un apdzītu viņu. Finišs - 39:11 (19. vieta savā vecuma grupā) un mērķis pārliecinoši sasniegts. 

Tieši pirms finiša

Pēc finiša

Pēc 5 un 10 kilometru distancēm, normāla elpošana atgriežas praktiski uzreiz, jau pēc pirmajiem soļiem aiz finiša līnījas. Kopumā varu būt apmierināts, bet secinu, ka tomēr būtu jātrenē vienmērīga tempa turēšana.

Kā ierasts, man līdzi brauc atbalstītāju grupiņa - sieviņa un meitiņa, kas mani cītīgi atbalstīja. Paldies viņām!

Es un manas atbalstītājas