Par motivāciju un gatavošanos

Esmu pilnīgs amatieris un skriešana ir tikai mans hobijs, veids kā sevi uzturēt formā. Bet - es skrienu uz rezultātu un trenējos plānveidīgi. Ne tādu rezultātu, lai uzvarētu, bet laika izteiksmē. Man nav mērķis kaut kur uzvarēt vai izcīnīt pirmo vietu, bet gan izskriet konkrētu laiku.

Plānveidīgi treniņi, lai piedalītos konkrētos mačos, man ir otro gadu. Daudzi uzreiz teiks: kāpēc tas vajadzīgs; galvenais jau ir skriet prieka pēc; kāpēc jātērē nauda, lai brauktu uz Latvijas otru galu utt. Katrs ir savādāks, un es zinu daudzus, kuri var uzvilkt botes vakarā, lai bezmērķīgi dotos ielās arī kad ir auksts un līst lietus. Es tā nevaru - ja nav mērķis, savu dibenu no dīvāna nepiecelšu. Lai arī apzinos, ka mērķis ir saglabāt fizisko formu un uzlabot veselības stāvokli, bet man, kā kārtīgam skaitļu mīlim, šādi nenoteikti, neierakstāmi mērķi nepatīk.

Sporta laboratorija

Kā jau kārtīgs amatieris, jau otro gadu pavasarī apmeklēju sporta laboratoriju. Tas, protams, ir komplektā ar visām pārējām ikgadējām veselības pārbaudēm. Sporta laboratorijā tiek noteikta fiziskā sagatavotība, tiek pārbaudīta sirds darbība pie lielām slodzēm, noteikts aerobais un anaerobais slieksnis un daudz citu sīkumu. Manuprāt, ka amatierim tas nav mazāk svarīgi kā profesionālam sportistam. Daudzos gadījumos tas pat ir svarīgāk, jo profesionāli sportisti sporto jau gadiem un ļoti labi pārzina, jūt savu ķermeni, bet amatieri bieži pārpūlas, paši to nemaz neapzinādamies.

Draugs man teica, ka es ejot uz turieni tikai tāpēc, ka tur man dod skaitliskus rezultātus. Es tam īsti nepiekrītu, jo galvenais iemesls tomēr ir, ka man bail saļimt sacensību laikā. Bet, protams, šie rezultāti ļoti spilgti var attainot to, cik fiziski esat gatavi. Un tur ir skaitļi, kurus varat salīdzināt.

Pēdējā testa, kas tika veikts 3. martā šogad, rezultāti rāda, ka mana vispārējā fiziskā sagatavotība ir augsta, kas ir krietni virs vidējā pret mana vecuma vīriešiem. Biju ļoti pārsteigts, ka Latvijā vispār šie rādītāji jauniem vīriešim ir ļoti zemi. Pat pirmo reizi sporta laboratorijā, kad plānveidīgi biju trenējies tikai kādus 2 mēnešus, mana sagatavotība bija krietni virs vidējā.

Mans aerobais slieksnis bija noteikts pie pulsa 134 (kur sasniedzu ātrumu 10.5km/h) un anaerobais 184 (kur sasniedzu ātrumu 17km/h). Pēc rezultātiem, man teorētiski būtu jāskrien nedaudz ātrāk, bet sliekšņi un sirds spēks nav vienīgais rādītājs. 

Vispārējās veselības pārbaudes

Protams, ka katram cilvēkam vismaz reizi gadā ir jāveic tehniskā apskate un apkope ķermenim. Ja jau to daram mašīnām, kas reāli ir tikai "nevērtīgi" dzels gabali, tad kāpēc to nedarīt ar dārgāko, kas tev pieder. 

Ģimenes ārts stingrs, tāpēc papildus ikdienišķām pārbaudēm, papildus ir padziļinātas asins analīzes, EHO kardiogrāfija. Slodzes ir pietiekami lielas, lai regulāri tomēr pārbaudītu, vai nav notikušas kādas nelabvēlīgas izmaiņas ķermenī.

Uzturs un svars

Kad mēģinaju notievēt pirms pāris gadiem, tad ļoti disciplinēju sevi ēšanā - pat maizi neēdu. Bet tagad atļaujos krietni vairāk kā vairums cilvēku. Tā ir tā labā lieta aktīviem cilvēkiem - var ēst saldumus, maizi, putras un citus labumus, kas man tik ļoti garšo. Protams, svaram sekoju līdzi regulāri, jo dažkārt, samazinoties slodzēm, es var ļoti ātri uzbaroties. Man tas svars klāt pienāk ļoti viegli, jo vielmaiņa ir diezgan jūtīga. 

Pašlaik esmu atradis savu ideālo kaujas svaru - zem 64kg. Tas gan ir ļoti tuvu apakšējam ĶMI, bet garo distanču skrējēji pat bieži palien zem šī sliekšņa. Svaru mēru vai nu rītos, kad nav nekas lieks ķermenī vai pēc treniņiem, lai zinātu, ka esmu pietiekami daudz uzņēmis šķidrumu. Piemēram, ja treniņā zaudējat vairāk kā 1,5kg, tad zinat, ka neesat pietiekami labi uzņēmis šķidrumu. 

Dažādīgi treniņi

Protams, ja gribat skriet ātrāk un tālāk, tad ir jāskrien, nevis jācilā svari vai jābrauc ar riteni. Daudzi man nepiekritīs, bet esmu veicis eksperimentus un zinu, ka ar aerobiku (DCH studijā, piemēram) vai riteņbraukšanu nevar sasniegt pietiekamu progresu. Tāpēc "dažādi treniņi" nozīmē, ka tā tāpat ir tikai skriešana, bet dažādos ātrumos un attālumos. 

Šogad 95% treniņos skrienu (neskaitot to, ka ar riteni aizminos uz darbu un mājās), bet pārējie 5% ir muskuļu staipīšana un "core" muskuļu nostiprināšana. Tas viss tikai tāpēc, lai samazinātu traumu risku.

Šogad vairāk taustos, kas man patīk un kas nē. Kā jau visi, dalu savus treniņa ciklus nedēļā, kur parasti aizvadu 6-7 treniņus, kur 3, retāk 4, ir smagāki treniņi. Nedēļas nogalēs parasti skrienu "garo" traniņu vismaz 20km, kur temps nav augsts, bet nav arī lēns. Nedēļas vidū ir intervāla treniņi, kas arī ir dažādi, un tad ir arī tempa treniņi, kur skrienu noteiktu distances garumu noteiktā tempā, kas ļoti imitē sacensības. Pa vidu tiem ir "vieglās" paskriešanas, kas ir ar mērķi viegli izkustēties un atjaunoties. Kopēja kilometrāža nedēļā šogad ir bijusi no 70 - 100+ km, kas priekš amatieri ir pilnībā pietiekami, manuprāt.

Atbalsts

Laikam šī ir pati svarīgākā daļa - atbalsts no sieviņas - Kristīnes. Šogad manam fanu pulkam pievienojās arī meitiņa - Elziņa.

Kopsavilkums

Veselības pārbaudes, sporta laboratorija, dažādoti treniņi visi ir ar mērķi samazināt traumu risku un uzlabot, ne bojāt savu veselības stāvokli. Vienmēr esmu uzskatījis, ka darot kaut ko neplānveidīgi, ir lielas iespējas nodarīt skādi.

Parasti nostādu mērķi, kādu rezultātu gribu sasniegt noteiktās sacensībās un treniņos uz to arī strādāju. Pats galvenais ir samazināt traumu risku, nepārpūlēties un izklaidēties. Varu godīgi teikt, ka šogad man tas ir izdevies ar pāris nelielām nepilnībām.