Latvijas olimpiādes sagatavošanās posms

Katrs nopietns starts, kur ir augstvērtīgi mērķi, prasa nopietnu gatavošanās posmu. Man vienmēr svarīgi ir bijis šos posmus netaisīt pārāk garus (šis gan neattiecas uz maratonu, kur gatavošanās posms ir pat 16 nedēļas), lai saglabātu augstu koncentrēšanās spēju. Tā kā formas pīķis tika sasniegts Lattelecom Rīgas Maratona nedēļā, tad uzskatīju, ka vienu nedēļu brīvu varēju paņemt pirms nākamā gatavošanās posma.

Treniņi

Lai arī jūtu, ka ejot uz augstāku rezultātu, arvien lielāka problēma kļūst tieši ātrums nevis tikai izturība, bet šoreiz atkal izlēmu neko baigi nemainīt treniņu plānā, kāds man bija pirms pavasara pusmaratona. 4 nedēļas krāju kilometrus - vidēji virs 100km nedēļā, vienreiz nedēļā skrienot VO2max Yasso800s izpildījumā, vienu tempa skrējienu ap 10km un vienu garo treņu - 25km. 

Vienīgā atšķirība, ka šoreiz kilometrāžu un treniņu intensitāti biju plānojis sākt samazināt jau 2 nedēļas pirms lielā starta. 

Gatavošanās sacensības

Lai nezaudētu koncentrēšanos, saglabātu motivāciju un vieglāk aizvadītu tempa treniņus, šoreiz jau biju noskatījis 3 treniņu sacensības: Salaspils Pusmaratona 10.6km skrējienu, par kuru jau rakstīju, iegūstot tajās pirmo vietu; LSC šosejas čempionāts 10km distancē un Ventspils Maratona pusmaratona distance.

LSC 10km čempionāts

11. jūnijā biju paredzējis startēt LSC čempionātā, kurā arī vēlējos pacīnīties par augstvērtīgu vietu, apvienojot to ar daudz maz kvalitatīvu treniņu. Treniņu nedēļa nebija no tām vieglākajām - otrdien aizvadīts Yasso800s, noskrienot 8 800m atkārtojumus, ceturtdien skrieti 200m atkārtojumi ar papildus 2000m 1:24 un sestdien galīgi nejutos svaigs. Papildus tam, laikapstākļi galīgi neiepriecināja - lietus un liels vējš, bet tas tāpat ir krietni labāk par karstumu, tikai maniem līdzjutējiem tas galīgi par labu nenāca. 

Uz Mežaparku braucām pēc iespējas vēlāk, lai nebūtu jāliedējas, bet tas krietni patraucēja iesildīšanās rituālu, jo reģistrācijā bija izveidojusies pamatīga rinda. Iesildoties noskrēju tikai 2.8km, praktiski neizstaipoties un neizskrienot ātruma atkārtojumus.

Pirms starta jau biju sarunājis Valdi Aņikejevu skriet kopā un bija skaidrs, ka arī Ansis Ozoliņš būs ar mums - uzreiz bija skaidrs, ka sadalīsim pirmās 3 vietas. Man par labu - sākuma temps nebija augsts - vidēji 3:40min/km. Vislielākais vējš iepūta kādus 400-500m Ķīšezera taisnē, kur tiešām nācās pastrādāt. 

Uzreiz pēc starta

Pirmos 2 2.6km apļus temps bija salīdzinoši mērens un baigo piepūli nejutu. Jutu, ka Valdis ar mums līdz galam neizturēs. Tālāk jau ļāvu tempu kontrolēt Ansim, kurš to sāka celt jau 3. aplī. Valdis arī 3. apļa otrajā pusē atkrita. Tajā brīdī jau lija pamatīgs lietus, kas nedaudz apgrūtināja saķeri. Pēdējā aplī temps pacēlās jau zem 3:30min/km un tad sāku just arī smago treniņu sekas - kājas kļuva smagas un nācās strādāt ar pilnu jaudu, lai nepazaudētu kontaktu ar Ansi. Pēdējā kilometrā jutu, ka Ansis skrien ar pēdejiem spēkiem - elpa kļuva ļoti smaga. Droši vien prātīgi būtu izmantot to situāciju un laicīgi nokārtot, ka uzvaru, bet kājas bija tik smagas, ka nespēju sevi piespiest kāpināt tempu, kas tajā brīdī jau bija zem 3:20min/km. Pēc pēdējā pagrieziena, kad bija palikuši 400m, gan izlēmu, ka jāiet un diezgan viegli aizbēgu no Anša, bet tas bija maldinoši, jo pirms finiša grozoties un jau samazinot ātrumu (varbūt spēks bija beidzies), gandrīz zaudēju pirmo vietu. Beigās uzvara tikai par pusmetru ar rezultātu 35:24, kas ir jauns 10km rekords. 

Lai gan apbalvošana bija pēc 10 minūtēm, to nesagaidīja mani līdzjutēji - Elzai palika ļoti auksti, jo tad pamatīgi lija.

Pirmais trijnieks - saņēmu smuku kausu

Ventspils Maratons - DNF

Tā kā pusmaratoni man ir ļoti mīļī, tad tieši Ventspilī izlēmi skriet šo distanci, nevis 10.55km, kas tomēr būtu parocīgāka pirms olimpiādes. Tāpat kā 2015. gadā, uz Kurzemes bagātāko pilsētu devāmies jau dienu iepriekš, bet šoreiz līdzi brauca arī brālis. 

Varbūt tie bija treniņi - otrdien izskriets pilns Yasso800s, vai kilometrāža (100km nedēļā), bet sacensību rītā galīgi nejutos labi. Vēl var meklēt iemeslus saraustītajā naktī, jo aizmigt izdevās tikai pirms 2:00, ļoti iespējams vainīgs bija vēders, jo no rīta bija gandrīz caureja. 

Laikapstākļi gan bija diezgan silti, bet ar palielu vēju. Tā kā šogad trase ir pamainīta un ir jāskrien pa daudz atklātākām vietām, tad vējš šoreiz krietni patraucēja. Pirmo apli, kas bija 10.55km, lielāko daļu skrēju kopā ar Andri Ronimoisu, kurš skrēja maratonu. Pa vējam izdevās arī papļāpāt ar viņu, bet apļa beigās, man kājas atteicās strādāt un sajutu ļoti lielu smagumu tajās. Klāt nāca nepatīkama sāpe sēžas muskulī, kas noteikti radās pēc overstride. Tā kā koncentrējos uz Latvijas olimpiādi, pieņēmu lēmumu izstāties pēc noskrietiem 10km. Sanāca parasts tempo skrējiens.

Lai sakrātu vajadzīgo kilometrāžu, nolēmu palīdzēt brālim skriet 10.55km, kurā viņam izdevās paskriet zem 50 minūtēm. Arī šajā distancē vēl jutu sēžas muskuli un bezspēks bija jūtams pirms starta, tāpēc iesildoties nemaz nespēju Oskaram turēt līdzi.

Pēc finiša dzeram bezalkoholisko alu

Par izstāšanos domāju, ka pieņēmu pareizu lēmumu, bet tas tāpat pārliecību nerada. Galvenais starts tomēr priekšā, tāpēc nedrīkstēju visus spēkus tur atstāt. 

Nobeigums

Nevarētu teikt, ka visi treniņi 100% izdevās, itsevišķi cikla beigu daļā, kur Ventspilī nefinišēju un dēļ sliktajiem laikapstākļiem nācās pārkārtot Līgo nedēļu - otrdien, dēļ lielajām lietus gāzēm, izskrēju tikai 200m atkārtojumus, lai gan biju plānojis skriet vēl VO2max treniņu, bet dēļ lielā karstuma sestdien, 12km tempo vietā, gribēju izskriet 5km 10k tempā, bet arī tas neizdevās (knapi noturēju 4km) - visdrīzāk pie vainas bija +33 grādi ēnā. Secinājums noteikti būs kaut ko pamainīt nākamajā treniņu ciklā, bet pats galvenais mērījums būs rezultāts olimpiādē. Mērķis paliek nemainīgs, lai gan ir nelielas šaubas par to - izskriet no 35 minūtēm. Šoreiz B mērķis būs uzlabot savu PB jeb 35:24 un C mērķis būs finišēt godam - izskriet no 36 minūtēm, jo tieši šads ir normatīvs.