Dzimšanas diena un sezonas atklāšana ar PB 5km

Ilgi gaidītā sezonas atklāšana skriešanā šoreiz sakrita ar manu 28. dzimšanas dienu - 11. aprīlī. Šogad jau biju izlēmis, ka pirmo nopietno pusmaratonu sacencību režīmā aprīlī neskriešu, tāpēc Rēzeknē nestartēju. Dēļ 10km distances arī jēgas braukt nebija, jo pilnībā piekrītu Renāram Rozem, ka rīkot 10km Latvijas čempionātu Rēzeknē nebija labs lēmums. Šoreiz sezonu atklāju ar 5km sacīksti LSC šosejas skrējienu seriāla ietvaros.

Skaista diena un atbalsta grupa

Biju izlēmis, ka skriešanu apvienošu ar Dzimšanas dienas svinībām, līdz ar to biju saaicinājis savus draugus uz mežaparku mani atbalstīt. Pateicoties manai sieviņai - Kristīnei, viesi tika nodrošināti ar uzkodām. 

Atbalsta grupa, izņemot sieviņu, kura fotogrāfē

Pašam patīkams pārsteigums bija par ļoti lielo dalībnieku skaitu. Šajās sacencībās pamata distance bija pusmaratons, bet arī uz 5km starta atzīmes nostājās 41 sportists. Par to man bija liels prieks, jo tā kā skrienu uz rezultātu un skaitu sekundes, nedomājot par ieņemto vietu, tad man konkurence ir ļoti svarīga, jo bez konkurences ir grūti uzstādīt augstvērtīgu rezultātu. Piemēram, treniņos vienatnē noskriet 5km zem 18:00 minūtēm man šķiet nereāli. 

Ļoti liels prieks bija par skaisto dienu, kas bija kā pasūtīta uz manu dzimšanas dienu, kas noteikti ļāva vieglāk iesildīties un izbaudīt dzimšanas dienu.

Vieglais skrējiens

5km distance nav mana mīļākā, jo ātrums un spēks nav mana stihija, bet tās ir ļoti labas sacīkstes, lai novērtētu savas sajūtas ātrākos skrējienos. Startā, kā parasti pamatīgi iepalieku no līderiem, kuri, izveidojot 7 cilvēku grupu, aizlaižas no manis. Skrienot gar Ķīšezeru, jūtams neliels pretvējš, bet daudz spēku tas neatņem, bet temps gan nokrītas par 10 sekundēm, kas nav maz. Pēc 1km jau var apdzīt pāris skrējējus, kas nedaudz pārvērtējuši savas spējas (vai arī skrien bez GPS ierīcēm). Pirmais aplis (2.4km) paiet ļoti viegli. Iespējams, ka parāk tomēr samazināju tempu gar Ķīšezeru. 

Pirmā apļa beigās

Otrā apļa sākumā, saprotu, ka varu noķert vienu skrējēju un uzsāku pakaļdzīšanos. Lai arī zinu, ka iespēja pacīnīties par trījnieku ir niecīga, jo zinu, ka esmu 5. vietā, bet trijnieks pat vairs nav redzams. Kad apdzenu panākto skrējēju, jūtu, ka astē iesēdies vēl viens skrējējs un tas izrādās ir Gatis Štulbergs. Cerēju, ka Gatis palīdzēs atvilkt elpu un pārņems nedaudz vadību, bet jutu, ka viņam iet grūtāk par mani.

Cīnoties ar Gati

Gatis palīdz koncentrēties un turēt tempu, jo elpa ir pakausī. Pēc pēdējā pagrieziena pirms finiša, kad palikuši vēl kādi 400m, Gatis sāk uzbrukt. Tajā brīdi saprotu, ka spēka ir vēl pietiekami un veicu pēdējo 400m sprintu. Gatis turas līdzi, bet tomēr izdodas noturēt tempu, un es finišēju 4. vietā - 17:42 (3:32 min/km), par 1 sekundi uzlabojot savu labāko rezultātu 5km sacīkstēs.

Tā nu biju ļoti priecīgs, ka veiksmīgi izdevies sagatavoties sezonai un esmu gatavs arī lielākiem ātrumiem, jo pašsajūta pēc finiša bija laba un arī ātri atguvu elpu, ko biju zaudējis pēdējā sprintā.

Jau nākamajā nedēļā jāstartē 10000m stadionā LSC skriešanas seriāla ietvaros, kur ceru uzlabot savu PB vairāk par 1 minūti. Mērķis 37:30. Mērķis, manuprāt, ir ļoti reāls, jo tas ir temps, kas ir 13 sekundes lēnāks uz km.

Pats svarīgākais atbalsts - mana ģimene. Bez viņiem skriešana nebūtu iedomājama.