Divi apļi biķerniekos ar jaunu PB

Gaidot startu starp elitniekiem

Baigi karsē plecus. Kā jau kuro gadu "biķerniekos". Tieši tur var kārtīgi izjust vasaras tuvošanos. Līdz startam vēl 7 minūtes. Esmu iespiests pūlī kādā piektajā vai sestajā rindā. Līdz starta līnijai tikai pāris metri. Fonā dzirdu, ka kāds kaut ko cītīgi skaļrunos stāsta, bet nevar saprast ko, jo skaņa īsti līdz manīm neatnāk. Saule turpina karsēt. "Būs karsts skrējiens", domāju pie sevis. Dzirdu apkārt dažus skrējējus gudri runājam. Lai gan apskatoties apkārt, uzreiz ir skaidrs, ka daudzi šeit - elites koridori, ir iemaldījušies. Tai skaitā pusmūža sievietes, vīri pāri 40 un diemžēl arī bērni. Ir skaidrs, ka viņi lūzīs pēc pāris simts metriem. Saviem tiešajiem konkurentiem - Gatim un Valdim, esmu novēlējis veiksmi un nu gaidu pēdējās minūtes. Tas brīdis ir klāt - starts, izlaušanās.

Dīvaini, ka rakstu PB jeb personal best virsrakstā, ja šādu distanci skrienu pirmo reizi - 10.8km. Lai kā es noskrietu un, ja finišēju, man jebkurā gadījumā būs labākais rezultāts jebkad startējot šādā distancē. Galvenais varbūt šoreiz nav attālums, bet gan vidējais temps. Šoreiz to gribu turēt zem 3:40min/km, kas būtu labs pēdējais tempa treniņš manā 5 nedēļu gatavošanās ciklā Aprīlī.

Valdis kopā ar Andri Ronimoisu strauji attālinās. Arī Gatis pēc starta vairs nav rokas stiepiena attālumā. Garmins nopīkst uzreiz aiz pirmā kilometra atzīmes - 3:31. Ir skaidrs, ka temps varētu būt par ātru, ņemot vērā, ka būs jāskrien pāri arī trīs lielākiem kalniņiem. Lai arī trase ir kalnaina, kopumā tā ir ļoti laba, jo ir plata un segums ir pietiekami patīkams. Turpat noķeru arī Gati, kopā paskrienam kādus metrus 50, bet tad viņa uzņemtais temps bijis par lielu un viņš iepaliek.

Tālāk līdzskrējēji mainās. Pie ezera pamanu savējos - meitiņu un sieviņu, kuras skaļi mani atbalsta. Tas dod emocijas, kas ir ļoti svarīgi, jo tālāk ir trases grūtākā daļa - 3 pampaki, kas pamatīgi liks strādāt kājām. Un jā - lai arī pusmaratonistiem šie kalniņi ir jāpievarē 4 reizes, arī divas reizes šķiet pietiekami daudz, jo ar pirmo reizi nekas nebeigsies - būs jāatgriežas jau ar daudz nogurušākām kājām un jāpievarē tie vēlreiz. Pirmo reizi kalniņi nemaz tik lielas raizes nesagādā. Tālāk trase jau diezgan patukša, jo daudzi 5km skrējēji jau sen pārgājuši soļos un jau ļoti atpalikuši. Pie 180 grādu apgrieziena, var redzēt līderus skrienam atpakaļ - viņi nemaz nav tik tālu kā izrādās.

Garmins pirmajā aplī kilometrus fiksē vidēji pēc 3:29 līdz 3:38 minūtēm. Tas ir labi, jo temps ir augsts, bet sajūtas labas. Taisnē pirms pagriešanās uz otro apli, atkal pamanu savējos. Tālāk saņemu atbalstu arī no savējiem radiniekiem. Sestais kilometrs ir vislēnākais - 3:39. Nevarētu teikt, ka sāku just nogurumu, bet gan tāpēc, ka līdzskrējējs nedaudz nometa tempu un es pieņēmu lēmumu nogaidīt, pirms aizlaisties, jo ceļā uz motormuzeju, jūtams lielāks pretvējš.

Kad paliek grūti ap septīto kilometru, tad jau viss aiziet automātā - ezers, panāku un apdzenu arī Valdi, līdz sasniedzu kalniņus. Tur skriet jau krietni grūtāk, jo ir jārēķinās ar daudzajiem lēnajiem skrējējiem un nūjotājiem, kuriem gandrīz uzskrienu virsū, lidojot no kalna lejā. Pēc kalniņiem taisnē - jūra ar cilvēkiem. Sākas pamatīga riņķošana starp cilvēkiem, kuru paliek arvien vairāk. Elpa ir smaga un daži mani pamana laicīgi, bet tomēr lielākā daļa, pļāpājot, ignorē mani. Pirms 180 grādu pagrieziena, gandrīz jāpastājas, lai tiktu garām pūlim. Izlidojot cauri dažiem zēniem, dzirdu tikai sakām - "vot tas ir skrējējs.". Pēc apgrieziena trases tiesnesis ziņo man, ka esmu desmitais un varu noķert devīto. Lai arī spēks vairs nav daudz, jākapā līdz galam. Atpakaļ neskatos. Esmu pārliecināts, ka nezaudēšu savu vietu, jo apdzinu dažus daudz "tukšākus" skrējējus. Atstarpe samazinās starp mani un 9. vietu, bet nākas skriet pa ārmalu. Vienā brīdī arī ārmalā nav vietas un nākas iztērēt spēkus, lai uzkliegtu - "Malā!". Pagrieziens uz finiša koridoru un tad ir skaidrs, ka, lai arī atstarpe ir maza, 9. vietu šoreiz neizcīnīšu, tāpēc izbaudu pēdejos 100m svinot savu sasniegumu. Sieva, meita un radinieki vēl uzgavilē un finiša līnija šķērsota pēc 38 minūtēm un 19 sekundēm.

Garmins rāda, ka pievarēti 10.8 kilometri, kas varētu būt pat diezgan ticami, ņemot vērā, ka otrajā aplī nācās pamatīgi līkumot. Vidējais temps 3:33min/km, bet pēdejos 800 metrus esmu skrējis tempā 3:14, kas pat ir ātrāk, kādā skrienu savus Yasso 800s intervālus. Esmu formā. Esmu 10. vietā kopvērtējumā un 5. vietā savā grupā.

Pēc finiša ar kārtējo metālu piemiņai