Atgriešānās sacensībās pēc 10 mēnešu pārtraukuma ar PB 5km LSC

Tā nu sanācis, ka jau otro gadu pēc kārtas savu sacensību sezonu atklāju ar LSC rīkoto maču Mežaparkā 5km distancē. Vienlaicīgi tur notiek arī LSC čempionāts pusmaratona, kam gan vēl nebiju gatavs, bet apsvēris tādu iespēju biju (iespējams vajadzēja startēt, jo būtu iespēja pacīnīties par pirmo vietu).
Bet pats galvenais šajos mačos bija tas, ka esmu atgriezies nopietnākā sacensību aprītē gandrīz pēc 10 mēnešu pārtraukuma (pēdējais ne tik veiksmīgais start Ventspils pusmaratonā 2015. gada 21. jūnijā). Pa vidu gan paguvu nostartēt Nike Riga Run, bet gan vairāk kā atbalstītājs brālim, jo tas man bija garākais skrējiens un vispār viens no retajiem skrējieniem tajos mēnešos. Ziemas mēneši bija nopietns pārbaudījums manai motivācijai un skrējēja/amatiera karjerai vispār, jo ne vienu brīdi vien ienāca prātā to visu pamest, tāpēc šis starts ir īpaši zīmīgs.

Pirms sacensību un darba stress

Diemžēl laiks, kad būtu visvairāk spēki jāiegulda treniņos un sevis sagatavošanai, sakrita ar manu visstresaināko un noslogotāko laiku darbā. Tāpēc arī bija diezgan pagrūti pēdējās dienās kaut nedaudz nobriest startam - iepriekšējā dienā strādāju gandrīz visu dienu un aizgāju gulēt pēc pusnakts. Lai arī starts bija tikai 11:00, naktī vispār nespēju izgulēties, jo biju "pārēdies stresu" (arī tagad diez ko labi neguļas). Doma, ka varētu nestartēt, pat prātā neienāca, jo tas man ir arī ļoti svarīgs "tempo/VO2max" treniņš. 

Papildus tam, iepriekšējā dienā bija manas sievas krusttēva jubileja, kur kafejnīcā bija uzklāti ļoti garšīgi galdi, kur, protams, apēdu krietni par daudz, kas gan iedeva kādu lieku kilogramu, gan arī smagumu sajūtu sacensību rītā.

Ne tik spēcīgā konkurence

Tā nu ir sakritis, ka šogad sacensības notika vienu dienu pēc Rēzeknes pusmaratona, līdz ar to daudzi ātrie skrējēji un arī mani daudzi tiešie konkurenti nepiedalījās. Tas izskaidro arī diezgan zemos rezultātus pusmaratonā (pirmajai vietai > 1:20). Toties 5km distancē bija gan ilgadējais LSC īsāko garo distanču skrējējs "ansiso" (nekādi draugi vai paziņas neesam, bet esmu ievērojis viņu dēļ salīdzinoši īpatnējā skriešanas soļa un diezgan labiem rezultātiem), gan mans bijušais kolēģis un labs orientierists Mārtiņš Skujenieks, kurš arī šosejā ir ļoti spēcīgs skrējējs. Vēl redzēju pāris skrējējus, kuri izskatījās pēc ātriem skrējējiem. 

Kā jau dažās sacensībās pagājušajā gadā, arī šīm izvirzīju A, B, C (ja nesaniedzu A, tad ir B utt) mērķus:

• A) izskriet no 17:30;
• B) uzlabot personisko rekordu, ja neizdodas A mērķis - vismaz 17:41;
• C) izkriet no 18min, ja justu, ka nevaru vēl skriet tik ātri. Bet tas būtu labs treniņš 10k startam Maijā;

Distance

Startā nebiju tik satraucies kā parasti pirms visiem startiem (kas gan ir dīvaini pēc 10 mēnešu pārtraukuma). Pēc pirmā līkuma Mārtiņš jau bija gabalā, bet redzamā attālumā. Vēl 3 skrējēji izveidoja savu grupiņu, ar "ansiso" priekšgalā, bet tā kā man nebija pārliecības par sevi, jo nezināju kā jutīšos beigās, cik ātri varu skriet, cik ilgi varu noturēt tādu tempu, izlēmu neforsēt pirmo apli un sāku iepalikt no grupas. Uzreiz nošokējos, ka pa priekšu aizskrien arī nedaudz masīvāks skrējējs, kas gan nedaudz iedragāja manu pašapziņu. Bet jau pēc 300m viņš pats sāka iepalikt no grupas, es viņu noķēru, izmantoju aizvējam pie ezera un pēc tam apdzenot jutu, ka viņš jau ir pilnībā izpumpējies. Tālāk jutu, ka atstarpe starp 2 skrējēju grupiņu un mani vairs nepieaug, bet pirmo apli pabeidzu salīdzinoši lēnāk un kādus 200m aiz viņiem. 

Pirmā apļa beigās

Otrajā aplī sāku kāpināt tempu, jo jutu (GPS Mežaparkā melo), ka skrienu par lēnu. Pamanīju, ka grupa pajuka un es sāku ķert rokā 3. vietā esošo skrējēju (vismaz tajā brīdī tā domāju, jo nezināju par Mārtiņu). Bija motivācija ieskriet trijniekā, jo pagājušajā gadā nācās samierināties ar 4. vietu, tāpēc gāju spēcīgi. Arī viņu laikam apdzinu ezera taisnē. Jutu, ka viņš man astē neieķersies, jo bija galīgi zaudējis spēkus. Pamanīju, ka tuvojos arī "ansiso", par kuru domāju, ka viņš ir 2. vietā. Diemžēl tik daudz spēka vēl nebija, lai viņu noķertu un arī distance pietrūka. Pēdējais kilometrs bija grūts, bet ne tik grūts, lai samazinātu tempu. Tā ir laba sajūta, ka vari sevi spiest, lai arī skrien praktiski uz maksimumu. Finišā izrādījās, ka tikai 11 sekundes atpaliku no 1. vietās, jo Mārtiņš izstājās vēderu problēmu dēļ. Pats galvenais - izpildīju A mērķi ar uzviju un sasniedzu jaunu personisko rekordu ar rezultātu - 17:17.

Ļoti liels prieks, ka skrēja arī brālis, kurš tiešām izspieda no sevis daudz un finišēja 21:27, kas ļoti labs laiks, ja neskrien regulāri.
Nākamais starts ir "Skrien Latvija" posms Biķernieku pusmaratons, kurā skriešu 10.6km distanci. Tas arī būs vairāk treniņu nolūkos.