Turpinot treniņa procesu, esmu pabeidzis 3. ceturksni. Galvenā atšķirība no iepriekšējiem ceturkšņiem - šī ir 3. fāze - tātad visgrūtākā fāze no Jack Daniels treniņu plāna.
Galvenā izmaiņa - galvenie treniņi ir paredzēti maksimālā skābekļa patēriņa (VO2max) trenēšanai. Otra lieta - divi smagie treniņi pēc kārtas - otrs smagais treniņš jāveic pie smagām kājām.
Izcelt varētu nelielu traumiņu, kur nācās noīsināt 3. nedēļas garo treniņu un palikt pie 13. km atzīmes. Sarāvu ikra muskuli, bet pieļauju, ka saistībā ar ballīti iepriekšējā dienā un ūdens nebija pietiekamā daudzumā atgūts. Pēc sateipošanas ātri atguvos un jau nakamajā dienā varēju doties vieglā skrējienā.
Kopumā paredzēti bija 9 kvalitātes treniņi (Q), bet veikti 8 - 2 garie treniņi (L) treniņi ap 20km, no kuriem vienu noīsināju, 1 maratona specifiskais treniņš (M), kur maratona tempā bija jāskrien 16km bez apstājas (bija gan dzeršanas pauze), tad katru nedēļu, kopumā 3 reizes, trešdienās bija VO2max (I) treniņš un nākamajā dienā, ceturtdienā, kopumā 3 reizes sliekšņa treniņš (T).
Visgrūtākais treniņš varētu būt pēdējās nedēļas T tipa treniņš - 5 reizes pa jūdzei uz sliekšņa. Varētu škist, ka diez ko grūts nav, bet kājas no iepriekšējās dienas bija ļoti piedzītas un bija arī diezgan pakarsts. Ļoti patika 10 jūdzes maratona tempā, jo vienmēr ir patīkami garos treniņus veikt arī nedaudz interesantāk.
Galvenie secinājumi - krietni vieglāk ir skriet I tipa treniņus, jo uzlabojas tieši VO2max forma. Karstums noteikti traucē tempam, bet es to tik ļoti vērā vairs neņemu. Vispārīgais ātrums un R ātrums vairs daudz neprogresē, bet I un T ātrumi gan - tajos paliek arvien labāk un vieglāk.
Vienu treniņu veicu arī stadionā un tur tiešām ir daudz patīkamāk strādāt uz ātrumiem. Jācer, ka nākamsezon jau visus Q treniņus varēšu veikt stadionā.
Galvenā izmaiņa - galvenie treniņi ir paredzēti maksimālā skābekļa patēriņa (VO2max) trenēšanai. Otra lieta - divi smagie treniņi pēc kārtas - otrs smagais treniņš jāveic pie smagām kājām.
Izcelt varētu nelielu traumiņu, kur nācās noīsināt 3. nedēļas garo treniņu un palikt pie 13. km atzīmes. Sarāvu ikra muskuli, bet pieļauju, ka saistībā ar ballīti iepriekšējā dienā un ūdens nebija pietiekamā daudzumā atgūts. Pēc sateipošanas ātri atguvos un jau nakamajā dienā varēju doties vieglā skrējienā.
Kopumā paredzēti bija 9 kvalitātes treniņi (Q), bet veikti 8 - 2 garie treniņi (L) treniņi ap 20km, no kuriem vienu noīsināju, 1 maratona specifiskais treniņš (M), kur maratona tempā bija jāskrien 16km bez apstājas (bija gan dzeršanas pauze), tad katru nedēļu, kopumā 3 reizes, trešdienās bija VO2max (I) treniņš un nākamajā dienā, ceturtdienā, kopumā 3 reizes sliekšņa treniņš (T).
Visgrūtākais treniņš varētu būt pēdējās nedēļas T tipa treniņš - 5 reizes pa jūdzei uz sliekšņa. Varētu škist, ka diez ko grūts nav, bet kājas no iepriekšējās dienas bija ļoti piedzītas un bija arī diezgan pakarsts. Ļoti patika 10 jūdzes maratona tempā, jo vienmēr ir patīkami garos treniņus veikt arī nedaudz interesantāk.
Galvenie secinājumi - krietni vieglāk ir skriet I tipa treniņus, jo uzlabojas tieši VO2max forma. Karstums noteikti traucē tempam, bet es to tik ļoti vērā vairs neņemu. Vispārīgais ātrums un R ātrums vairs daudz neprogresē, bet I un T ātrumi gan - tajos paliek arvien labāk un vieglāk.
Vienu treniņu veicu arī stadionā un tur tiešām ir daudz patīkamāk strādāt uz ātrumiem. Jācer, ka nākamsezon jau visus Q treniņus varēšu veikt stadionā.
